atpakaļ

Atmodinātā stāsts: Anna Jegoročkina

Atmodinātā stāsts: Anna Jegoročkina

Atmodusies 2019.gada 01.augustā

Saziņai VKontakte

Dzīve… Tāda interesanta un neparedzama. Nespēju pat iedomāties, ka kādu dienu sēdēšu šajā vietā un sākšu rakstīt par savu atmošanos visiem tiem, kuriem tas šķistu interesanti vai spētu palīdzēt izšķirties par pirmajiem soļiem savā dzīvē. Laikam tomēr sākšu no beigām…

Es atmodos! Vai kaut kas mainījās? Mainījās viss! Mana attieksme pret dzīvi, sadarbība ar to, spējot izjust sevi šajā visumā, saprotot, kas es patiesībā esmu. Visas manas šķautnes, it kā spēle «kaleidoskops», sāka laistīties visās varavīksnes krāsās manu acu priekšā. Tikai tagad es sāku iepazīties, šķautni pēc šķautnes, ar patieso sevi, ar savām daudzajām sejām, izzināt dzīves jaunās nokrāsas un dalīties a šo pasauli, kur vēlme dalīties rodas pastāvīgi. Tas ir kļuvis tik dabiski un vienkārši. Pagaisa slānis starp mani un cilvēkiem. Dzīve kļuvusi vēl piepildītāka, harmoniskāka un paiet dziļākā mīlestībā. Dzīvot kļuvis aizraujoši!

Lasīt tālāk

Tagad vēlos pastāstīt par ceļu, kurš mani atveda šeit. Par Skolu es uzzināju nejauši, ieraugot rakstu VKontakte. Nolēmu aiziet uz nodarbību, pēc tam aizbraucu uz intensīvu Maskavas reģionā un pēc tā iestājās pārtraukums. Bet tās sēkliņas, kas tika iesētas dvēselē, radīja savus dzinumus un mani atkal sāka vilkt uz Skolu. Radās vēlme pēc praktiskajām nodarbībām, zināšanām, praksēm. Kaut kas manā sirdī atsaucās un likās ļoti pazīstams. Tā es arī atgriezos un vairs nespēju noiet no aizsāktā ceļa.

Es nekad pirms tam nepiedzīvoju atmošanās pieredzi vai vēl kādu citu pieredzi. Visi procesi noritēja pakāpeniski un ļoti viegli. Dažkārt es domāju, nē, drīzāk mans prāts stāstīja man stāstu par to, ka līdz atmošanās brīdim man vēl ir tālu un vispār, tas nav domāts man. Tomēr viss izrādījās vieglāk. Mums nav nepārvaldām tādas zināšanas, kā daba uzvedīsies un kurā dzīves brīdī notiks šī pārslēgšanās. Viss taču notiek tieši tad, kad mēs paši esam tam gatavi. Būtisks pavērsiena punkts bija tajā brīdī, kad atklāti ar sevi parunāju: cik ļoti man tas ir svarīgi, ko es patiesi vēlos no šīs prakses, kāds ir patiesais mērķis un vēlme šajā visā? Tikai tad, kad jūs būsiet nolēmis iet līdz galam, atmetot visas šaubas – tas notiks. Kā saule aust pāri zemei, tā arī dvēsele caurplūdīs ar gaismu, piepildot šo pasauli ar labvēlību. Ja jūs vēl šaubāties, pārdomājat vēl: «spēšu vai nespēšu; mans vai nav mans», tad vienkārši pamēģiniet, vienkārši speriet soli un pēc šiem mazajiem solīšiem radīsies ceļš… Ceļš Mājup.

Tagad es dzīvoju savu dzīvi, burtiski kā audekls… Katrs triepiens bija tik precīzi izvēlēts, tik pareizi izkārtots vienā lielā kompozīcijā… Visas situācijas tika ideāli radītas, tieši man, lai aizvestu mani līdz šim punktam. Viss ir pilnīgs. Bet… zīmējums vēl nav pabeigts… Es nezinu, kas ir vēl sagaidāms, bet es sevi izjūtu kā otiņu Dieva rokās…

Other Par mums