atpakaļ

Atsauksme par Klusuma Praksi: Sergejs Semjonovs

Iepatikās, ka neviens neieslīgst filozofijā, nav skaļu vārdu par karmu un apgaismošanos, bet vienkārši uzsākam praksi un viss. Neviens neinterpretē tavas sajūtas vai stāvokļus, vienkārši palīdz sākt just, dzirdēt.

Es «atcerējos», ka man ir ķermenis, bet apkārt ir pārējā pasaule. Pēc katras nodarbības ķermenis kļuva arvien vieglāks un ieguva tādu kā bezsvara stāvokli (it kā pateicībā par to, ka par viņu atcerējās), iekšēji parādījās tāda savāktība, skaidrība un pašreizējā brīža klātbūtne.

Pasaule apkārt atkal kļūst jauna un noslēpumaina – kā bērnībā: tu dzirdi un redzi, skaisti. Iekšēji parādījies miers, ka viss ir tādi nieki.

Par Aleksandru: viņā, viņa kustībās, balsī jūtama tāda kā svētlaime vai labvēlība, kaut kādā veidā viņš iekļūst tevī, paliek viegli un vienkārši, pēc 20 minūtēm sāc smaidīt kā pēdējais muļķis un vairāk neko nevajag – ne praksi, ne atbildes, nedz arī jautājumus.

Vēl nevaru aizmirst, kā viņš skatās: ielūkojos viņa acīs, bet tur neviena nav, pilnīgi zosāda uzmetās. Tur ir tukšums un nav aiz kā aizķerties un reizē ir tāda klātbūtne. Tu it kā skatītos bezdibenī un tev ir bail, un lieliski. Pirmo reizi ko tādu redzu – viņš – patiesi.

 

Other Atsauksmes