НАЧАТЬ ОБУЧЕНИЕ

Apziņas līmeņi

Zinām mēs to, vai nē, vēlamies to vai nē, bet galvenais dabas likums ir – attīstība, evolūcija. Un visa mūsu dzīve ir pakļauta šim likumam.

Pietiekami nosacīti cilvēka evolūcijas procesu mūsu pasaulē var attēlot šādā vienkāršā zīmējumā.

Nogrieznis no «-6» līdz «0» –  tas ir cilvēka attīstības posms, kurā viņš dzīvo prāta pasaulē. Tā dzīvo lielākā sabiedrības daļa – 99%. Šis evolūcijas posms noris piespiedu kārtā, kas rada tikai zaudējumus un situācijas, kurās ir daudz ciešanu.

Lai pārvarētu šo posmu neapzinātā līmenī, tiek patērēts milzīgs daudzums dzīves.

Apzināts darbs sevis pārveidošanai – izmainot uztveri un mijiedarbību ar šo dzīvi, līdz «0» punktam, reliģijā dēvē par «garīgo attīstību».

Cipari no «-6» līdz «0» nosacīti attēlo neapzinātības un egoisma līmeni, kurā dzīvo cilvēks. Jo tālāk no «0» punkta uz negatīvās ass, jo lielāka ciešanu pakāpe un to dziļums. Šo posmu sauc par «sapni», «ēnu un ilūziju pasauli». Jo tuvāk «0», jo mazāk egoistisks ir cilvēka dzīvesveids.

Prāta pasaules likums – bēgt no ciešanām, gūt apmierinājumu. Bet prāts ir nepiesātināms, jo gūstot apmierinājumu, pēc pāris brīžiem, tas meklē arvien jaunus apmierinājuma veidus. Laimes sajūtu.

Atrodoties šajā nogrieznī, cilvēks sevi asociē ar ķermeni un prātu.

Lūzuma brīdis – «0» punkts.

Šo robežu bieži sauc par «Atmošanos». Aiz šīs robežas mūsu prāts vairs nav absolūts diktators, bet kļūst par instrumentu, kā roka vai kāja. Tas vairs nav jūsu saimnieks, bet izpildītājs. Uztvere un mijiedarbība ar apkārtējo pasauli no šī brīža, pāriet no prāta pašas primitīvākās apziņas daļas, uz augstāku apziņas līmeni – sirdi. Tā ir pāreja no egoistiska dzīvesveida, no personiskā labuma gūšanas, uz atdeves dzīvesveidu – palīdzot citiem viņu attīstībā.

Redzējums un apkārtējās pasaules uztvere paliek arvien reālāka. Cilvēks saprot, ka viņš nav tikai ķermenis un prāts, bet dvēsele. Sevis nodalīšana no visa apkārtējā pazūd un parādās vienota kopuma apziņa.

Kad vienam gudram cilvēkam lūdza aprakstīt pāris vārdos, kas ir pēc atmošanās, viņš atbildēja: BEIDZAS JŪSU CIEŠANAS!

Sagatavošanās pārejai aiz «0» punkta – tas ir pats grūtākais iekšējais darbs, kuru nākas veikt katram cilvēkam, vēlas viņš to, vai nē. Notiek dziļa dzīves vērtību skalas pārskatīšana un rodas apziņa, ka tieši egoisms mums neļauj katrā no attīstības līmeņiem virzīties tālāk. Ka vienīgi egoisms mūs noved pie ciešanām. Tieši tāpēc, labāk veikt šo iekšējo darbu ar sevi, apzināti transformējot egoismu, atrodoties komandā! Šajā gadījumā jebkuri diskomforta apstākļi tiek minimizēti un viss process var aizņemt tikai pāris gadus, vai mēnešus!

Bieži apkārt «0» punktam iezīmē apli. Šajā apļa diapazonā var dominēt gan prāta ietekme, gan «sirds». Cilvēks periodiski var atrasties šajā diapazonā spontāni, to pat neapzinoties, bez sagatavotības. Bet virzīties tālāk no «0» punkta pa labi, aiz diapazona robežām, nepildot virkni ar nosacījumiem, nav iespējams. Tā ir nestabila zona.

Viss, kas notiek aiz «0» punkta, aprakstīt praktiski nav iespējams, par cik notiekošais aiz šīs robežas, ar intelektu nav uztverams.

Lai sasniegtu «Tīro» apziņas līmeni, cilvēkam ir jābūt tīram savā ķermenī, prātā, emocijās un enerģētiski. Šajā posmā notiek apzināta attīrīšanās un atbrīvošanās no egoisma izpausmēm.

Nākamie apziņas līmeņi: «Kosmiskais», «Dievišķais» un «Vienotais» raksturīgi ar to, ka cilvēks nepastarpināti mijiedarbojas ar «Gaismu».

«Gaisma», nosacīti runājot – tā ir vienota lauka radīta enerģija (Dzīves Avota, Dieva, Radītāja, Atmana…), tā ir absolūta mīlestība un atdeve. «Gaisma» rada apkārtējo pasauli un piepilda to ar dzīvību.

Šajos cilvēka attīstības līmeņos, trenējoties, var arvien vairāk vadīt šo Gaismu caur sevi, translējot to mūsu formu pasaulē. Tas aizvāc visu problēmu rašanās iemeslus.

Jo vairāk cilvēks vada šo Gaismu, jo vairāk līdzīgs tai viņš paliek. Notiek cilvēka un viņa organisma «Pārvēršanās».

Neapzinātā stāvoklī cilvēks aizraujas ar formu pasauli, ko rada Gaisma. Attīstoties, cilvēks arvien vairāk sāk interesēties par Gaismu, un vēlāk arī par tā avotu.

«Vienotajā» līmenī notiek pilnīga izeja no «prāta pasaules ilūzijām» («trenažiera», «matricas») – mūsu redzamās formu pasaules. Notiek izeja no pārdzimšanas cikla, tā saucamā «Sansaras apļa». Reliģijā šo pāreju dēvē par «Augšāmcelšanos».

Intervālā no «-6» līdz «+4» –  tas ir vienkārši «trenažieris», lai mūs pārveidotu. To ir ātrāk jāpārvar, lai sāktu patiesi dzīvot. Reālā dzīve – tieši dzīve, nevis cīņa par komfortu vai izdzīvošanu, sākas tur – aiz «trenažiera».

Mums turp! Tur ir mūsu MĀJA!