НАЧАТЬ ОБУЧЕНИЕ

Stāšanās uz ceļa

Nosacīti, cilvēka attīstību šajā pasaulē var salīdzināt ar kāpšanu pa kāpnēm, ar augšupeju.

KAS ES ESMU

Mēs uzsākam savu attīstību kā apziņa ar ļoti ierobežotām izjūtām par sevi, kas sašaurinātas līdz viena cilvēka personībai. Dzīves mērķis ietver sevī apziņas paplašināšanu līdz Absolūtai Vienotai Apziņai.

Pirmajā pakāpienā, dzīves jēga slēpjas materiālajos labumos, cīņā par varu, slavu, popularitāti. Šāda pieeja, agri vai vēlu, sniedz tikai vilšanos, nevis gaidīto laimes sajūtu. Tas ir «dziļi guļoša cilvēka» līmenis.

Šim seko pasaules iepazīšana, kurā mēs dzīvojam: ceļojumi, grāmatu lasīšana, zinātnes pētīšana, māksla. Bet, joprojām, tā ir tikai cīņa par labklājību un eksistences komfortu. Kad iestājas piesātinājuma sajūta arī ar šo, cilvēks bieži zaudē savas dzīves jēgu. Viņš nespēj ne ar vienu palīglīdzekli aizpildīt šo tukšuma sajūtu, kas noved pie depresijas. No šī brīža cilvēkā mostas iekšējā vēlme atrast dzīves nozīmi. Cilvēks nobriest šādiem jautājumiem: «Kas es tāds esmu?», «Ko es šeit daru?», «Kādiem nolūkiem šis viss ir radīts?», utt. Tā jau ir, nosacīti sakot, pāreja uz otro pakāpienu.

MEKLĒJUMI

Sākumā šie meklējumi ir haotiski: cilvēks meklē norādes un atbildes grāmatās, apmeklē seminārus, apgūst dažādas metodikas un personīgās izaugsmes tehnikas, meklē veidus sasniegt jaunus stāvokļus un iespējas. Ar laiku rodas apziņa, sasniedzot noteiktus stāvokļus – tas ir tikai starpposms.

Iegūtā pieredze noved pie jauniem mērķtiecīgiem meklējumiem, ar sapratni par sasniedzamo mērķi. Tam raksturīga tiekšanās uz atmošanos, atbrīvojoties no visiem iekšējiem rāmjiem un prāta ierobežojumiem.

Stāšanās uz ceļa nozīmē ne vien ārējās izmaiņas, bet arī dziļas iekšējās izmaiņas. Un tas, kurš nostājies uz šī ceļa, meklē Skolotāju un seko viņa pamācībām. Šim posmam raksturīga kopēja praktizēšana līdzīgi domājošo sabiedrībā. Tāda sabiedrība veicina atmošanos, attīra un palīdz virzīties tālāk.

Skolas galvenais uzdevums ir radīt vienotu izpratnes sistēmu par Ceļu – skolotāja pavadībā, kas ļautu katram māceklim pašam pieņemt maksimāli apzinātu lēmumu noiet šo ceļu, maksimāli efektīvi un komfortā sasniegt galveno mērķi, līdz pilnīgai brīvībai vai izejai no «prāta pasaules audzinošās matricas». Izeju no «prāta matricas» bieži dēvē par atbrīvošanos, realizāciju.

VAI MUMS IR IZVĒLE

Visa pasaule ir radīta tikai viena iemesla dēļ – palīdzēt cilvēkam realizēties, vai likt viņam pieņemt lēmumus virzīties uz realizāciju. Tāpēc izvēles, pēc būtības, mums nevienam nav. Jautājums vienīgi ir patērētajā laikā un ciešanu apjomā, kurus mēs pārdzīvojam, lai to saprastu. Jo cītīgāk mēs  pretojamies šim procesam, jo ilgāk un grūtāk mēs nonāksim pie šī lēmuma pieņemšanas. Tomēr pieņemt šādu lēmumu mums viesim nāksies tik un tā.

 LĒMUMA PIEŅEMŠANA – IZIET NO «PRĀTA MATRICAS»

Kad cilvēks skaidri sajutīs, ieraudzīs Mērķi un pieņems lēmumu uz to virzīties, jau nenovirzoties, no šī brīža arī sākas virzības meklējumi – nosacīti, trešais pakāpiens. Cilvēks sāk saprast un apzināties, ka dzīves jēga slēpjas virzībā uz izeju no «prāta matricas». Bet viss, kas cilvēkam ir apkārt, radīts tikai, lai palīdzētu virzīties uz realizāciju.

Tas arī nozīmē – stāšanās uz Ceļa.

Tas ir iekšējs process, bet ārēji jūs dzīvosiet sabiedrībā kā līdz šim, un pildīsiet visus tos pienākumus, kuri jums jau ir.

Pirms stāšanās uz Ceļa, cilvēkam jāsaprot un jāatzīst, ka viņš «тtotāli guļ», ka viņš vienkārši ir sava prāta vergs. To apzināties nav nemaz tik viegli.

Nostājies uz Ceļa, cilvēks vienkārši rīkojas. Visi jautājumi un šaubas pazūd. Tikai tajā brīdī arī rodas vēlme «atmosties» – panākt atbrīvošanos.

VIRZĪBA PA CEĻU

Virzīšanās pa Ceļu nozīmē arvien pieaugošu brīvības sajūtu un laimi. Cilvēks iepazīst Gaismu – apveltītu ar dzīvības spēku, kas radījis šo formu pasauli un piepildījis to ar dzīvību. Cilvēks sāk mijiedarboties ar to. No šī sākas Atmošanās posms un tālākā Apgaismība, kurā cilvēks kļūst līdzīgs Gaismai. Un arvien vairāk cilvēks piešķir jēgu šīs Gaismas Avotam (to, kuru dēvē par Dievu, Absolūtu, Dao…).

Tālāk ir virzīšanās uz izeju no «prāta matricas»… Mājās… Kaut ko izteikt vārdos par nākošajiem attīstības posmiem nav iespējams.

Ceļā tiek izliktas lamatas, kurās var iekļūt ikviens. Tikt galā ar tām var tikai skolotāja pavadībā un ar līdzīgi domājošo komandas palīdzību.

Stāšanās uz Ceļa – tā ir atgriešanās pie sevis.